Kad runājam par okultismu, tad jāsaka, ka Bībelē mēs tādu vārdu neatradīsim, tāpēc ka termins “okultisms” radās tikai 16.gs. Okultisms (latīniski occultus – apslēpts, slepens, noslēpumains, tumšs) ir mācības, kas atzīst apslēptu spēku esamību cilvēkā un kosmosā.
Jebkurā gadījumā jāsaka, ka lai kā arī mēs to dēvētu – pagānisms, okultisms, misticisms, buršanās, horoskopi, astroloģija utt. – mums jāsaprot, ka tam visam ir viena sakne un viena izcelsme.
Dievs Bībelē to sauc vienā vārdā par elkkalpību vai kalpošanu svešiem dieviem, jo jau no pirmssākumiem cilvēks ir meklējis un tiecies pēc pārdabiskā, un jau no sākta gala notiek cīņa par to, ko mēs pielūdzam – Dievu vai sātanu. Mums jāsaprot, ka ir tikai divi garīgo spēku avoti – Dievs un sātans. Tas ir ļoti, ļoti vienkārši. Un Dievs Bībelē ļoti skaidri parāda šo robežu:
“Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.” Mat.6:24
Iesaistoties pagānismā, okultismā, ejot pie dziedniekiem, astrologiem, mēs iesaistāmies kalpošanā sātanam un mēs pakļaujam sevi ļauno garu ietekmei.
